Kas ir suns?

Šis jautājums var likties dīvains, jo suņi ir mūsu līdzgaitnieki jau vairāku tūkstošu gadu garumā. Mums šķiet, ka mēs zinām par viņiem burtiski visu. Mēs tiešām zinām par viņiem daudz, bet vai pietiekoši? Cik šīs zināšanas ir patiesas? Visticamāk… ne ļoti. Citādi mēs nenovestu mūsu četrkājainos draugus līdz tādai stadijai kad tie kļūst nesaprotami, nevadāmi un pat bīstami. Mēs vēlamies atgādināt un piedāvāt jaunu, pagaidām vēl maz izplatītu redzējumu uz suni, kas kā mēs ceram, pavērs plašākus Jūsu un Jūsu suņa savstarpējo attiecību horizontus.

Emocijas

Neskatoties uz to, ka suņi ir mājdzīvnieki, tie ir saglabājuši savu mežonīgo senču instinktus: vēlmi satikties ar saviem sugas brāļiem, interesi par pēdām, vēlmi skriet, spēlēties, rakt bedres, vārtīties pa zāli u.c. Ir saglabājusies vēlme būt mīlētam un gaidītam savā ģimenē. Tāpēc, lai saglabātu suņa garīgo un fizisko veselību, ir nepieciešams pietiekami bieži ļaut sunim justies brīvam — ļaut būt sunim. Mūsu pastāvīgie aizliegumi un sodi padarīs suni nervozu vai vienaldzīgu pret dzīvi. Tā kā suņi ir sociāli dzīvnieki, tiem ir labi attīstītas emocijas, spēja sazināties, komunicēt un saprast apkārtējo emocijas un garastāvokli. Ir apbrīnojami cik jūtīgi suņi uztver savu saimnieku noskaņojumu.

Stress

Mūsu suņi ir daudz jūtīgāki kā esam pieraduši par viņiem domāt. Tāpēc ir svarīgi iemācīties un zināt kādi notikumi vai mūsu rīcība izsauc suņiem stresa stāvokli un kādā veidā tas atspoguļojas viņa uzvedībā. Turklāt mūsu cilvēciskais viedoklis un situācijas novērtējums var atšķirties no suņa uztveres. Piemēram, mēs priecājamies kad ierodas ciemiņi, bet sunim, kurš nav pieradis pie svešu cilvēku klātbūtnes, šis notikums var radīt nopietnu stresu. Sunim bailes un agresīvu rīcību var izsaukt jebkura jauna un nezināma objekta uzrašanās mājās, pat ja tā ir tikai nevainīga tukša kartona kaste. Pārāk ilgas un intensīvas sporta nodarbības , uzbudinošas rotaļas no jautrības un prieka brīžiem pārvēršas par stresa iemeslu. Jāatceras, ka jebkuras problēmas risinājums sākas ar stresa novēršanu.

Nomierinošie signāli

Iespējams būsiet pamanījuši, ka neliela uzbudinājuma laikā Jūsu suns sāk žāvāties, aplaiza degunu, lūpas, aizgriež galvu, piemiedz acis, samazina ātrumu. Visas nosauktās un daudzas citas kustības un žesti tiek saukti par nomierinošiem signāliem. Šie signāli atspoguļo iekšējā uzbudinājuma stāvokli, kā arī tiek izmantoti kā savstarpējās komunikācijas līdzekļi, nomierinot sevi un savus sociālos partnerus.

Nesenā pagātnē, novērtējot suņa stāvokli, šie signāli netika ņemti vērā, kas kalpoja par iemeslu nespējai izprast tā uzvedību. Tāpēc nespējām saprast, kas liek sunim samazināt ātrumu tieši tajos brīžos, kad mums jāsteidzas, vai kāpēc suns izvairās un grozās, kad uzliekam viņam iemauktus, kāpēc suns izrāda pēkšņu agresiju pret otru suni, kas traucē efektīvi apgūt apmācību komandas, izšķirt apskāvušos cilvēkus u.c. Suņa neizprotamā rīcība izsauc a aizkaitinājumu un suņi tika sodīti par «uzvedības problēmām». Zinot un atpazīstot šos signālus, saimnieks var daudz dziļāk iepazīt savu suni un pareizi reaģēt dažādās situācijās. Turklāt suns novērtē sapratni no saimnieka puses un to draudzība kļūst ciešāka.

Spēja domāt

Gluži kā mums cilvēkiem, arī suņiem ik dienu ir jāpieņem lēmumi: kur apgulties, kā reaģēt uz vienu vai otru sugas brāli, vai jābaidās no viena vai otra priekšmeta u.c. Dzīvē situācijas ir ļoti dažādas un atšķirīgas, tāpēc atbildes reakciju atšķirībā no komandas nevar iemācīties. Sunim ir nepieciešams patstāvīgi domāt, pieņemt lēmumu un rīkoties atbilstoši šim lēmumam.

Kā izturēties pret suni?

Draudzība un vadība

Dzīve kopā ar suni veidojas daudz laimīgāka, ja starp saimniekiem un suni valda draudzīgas attiecības. Un kā jau tas notiek visās ģimenēs, tad draudzība netraucē katram tās loceklim, pamatojoties uz tā individuālajām spējām, noteiktās situācijās ieņemt līdera vietu.

Parasti suns nespēj tikt galā ar dažādām mūsdienu dzīves situācijām, tāpēc šajos brīžos tas savu saimnieku automātiski uztver par līderi. Jo vairāk prieka un zināšanu sniegs saimnieks, jo vairāk suns tam uzticēsies un cienīs.

Dominēšanas teorija atļauj tikai patērēt. Nemainot motivāciju attieksmē pret suni, cilvēki nenovērtēs dominances teorijas trūkumus.

Par nožēlu jāatzīst, ka daudzi saimnieki uzskata, ka saglabāt savu līdera pozīciju var tikai apspiežot suņa gribu un mērķtiecīgi bloķējot tā garīgo attīstību. Šāda vardarbība sunim rada spēcīgu stresu, kā rezultātā suns zaudē dzīvesprieku, pavājinās spējas sazināties, suņa reakcija kļūst neprognozējama, sunim ir grūti adaptēties jaunās situācijās.

Soda vietā pamācība

Suns ir sociāls dzīvnieks, kura veiksmīgai izdzīvošanai ir nepieciešama ģimene un biedri. Komunicējot ar cilvēkiem un citiem suņiem, tas cenšas izprast pēc kādiem likumiem notiek savstarpējā saskarsme. Īpašnieka uzdevums — ar savu uzvedību un izturēšanos parādīt kāda veida suņa uzvedība ir vēlama. Turklāt, sunim vēlme mācīties šo pareizo un atbilstošo kopdzīves uzvedību rodas pateicoties apziņai, ka tas tiek mīlēts un ir pilntiesīgs ģimenes loceklis. Ja saimnieks savu suni «apmāca« izmantojot soda metodes, tas koncentrēsies tikai uz to kā izvairīties no soda. Tāds suns nekad nesapratīs ko no viņa vēlas un ļoti drīz uztvers saimniekus kā cilvēkus no kuriem jāizvairās. Šādā situācijā saimnieks ir spiests regulāri veikt suņa uzvedības korekciju, tādējādi patērējot gan savu laiku, gan spēku, padarot suņa dzīvi saspringtu un nekad nesasniedz vēlamo rezultātu.

Apmācība

Mēs esam pieraduši, ka suni apmāca pēc principa stimuls — reakcija, bet šāds princips vienmēr nenostrādā. Mēs aizmirstam, ka suns arī domā. Mācoties suns viegli apgūst zināšanas, ja viņu priecē pats apmācības process. Daudzas lietas suņi apgūst patstāvīgi, vērojot savus saimniekus un citus savus sociālos partnerus. Suņi var lieliski novērtēt situāciju un rīkoties patstāvīgi. Jo gudrāks suns, jo labāk viņam tas padodas. Tieši šīs ir tās spējas, kas ļauj suņiem piemēroties savu saimnieku dzīves stilam un efektīvi strādāt kopā ar cilvēkiem.: kļūt par sargiem, glābējiem, terapeitiem. Dzelzs disciplīna, kuru joprojām daudzi uzskata par apmācību, gluži pretēji — padara suni neizlēmīgu un nervozu.

Dresūra

Jebkurš mācīts etologs uzsver, ka apmācība balstās uz rūpīgu uzdevuma paskaidrojumu, pareizi izstrādātu motivāciju un pozitīvu asociāciju radīšanu. Mēs cilvēki zinām to savas pieredzes, tomēr ir treneri, kas ignorē šos galvenos apmācības principus un treniņu laikā rada sunim stresa situācijas. Tas notiek tāpēc, ka šīs trenēšanas metodes balstās nevis uz suņa psiholoģiju, bet pieradumu «dresēt». Apmācību laukumā iegūtie pārdzīvojumi un stress atstāj ietekmi uz visu suņa dzīvi, rada negatīvas asociācijas un traucē kontaktam ar saimnieku. Nereti dresūras metodes un mērķi neatbilst suņa fiziskajām un garīgajām iespējām, kas noved pie traumatiskiem rezultātiem.

Uzvedības terapija

Daudzi saimnieki žēlojas par problēmām savu suņu uzvedībā. Lielākā daļa no viņiem problēmu risināšanai meklē gatavas receptes un tikai nedaudzi no viņiem saprot, ka neeksistē gatavas receptes. Lai pareizi uzturētu attiecības ar suni un risinātu radušās problēmas ir nepieciešams pēc iespējas labāk iepazīt suņa bioloģisko pamatu un pārkārtot dzīvi ar suni pēc iespējas atbilstošāk tā vajadzībām — gan fiziskām, gan mentālām. Vislabāk tas izdodas, ja saimnieks no pirmajiem kopdzīves brīžiem rūpējas par laba sociālā kontakta veidošanu un cenšas izzināt suņa vajadzības pēc iespējas labāk, tā nodrošinot līdzsvaru starp savām prasībām un suņa vajadzībām.

Ir svarīgi atcerēties, ka zinātnes (etoloģija, biheivioristika) par dzīvnieku uzvedību joprojām attīstās. Šobrīd, kad pieejami jau pietiekami detalizēti pētījumi par suņa smadzeņu uzbūvi un darbību, emocijām, uztveri, komunikāciju, sociālo dzīvi, stresa un agresijas iemesliem, izveidojusies jauna, atšķirīga suņa uzvedības problēmu risināšanas informācijas bāze, kā arī pilnīgi cita pieeja ikdienas saskarsmei ar suni.

Bieži uzvedības problēmu risinājums ir neticami vienkāršs. Pietiek uzrunāt suni ar maigāku un draudzīgāku intonāciju, kad tas jau atbild ar paklausību un dzīvi interesējas par darbu.

Barošana

Sausā un konservētā suņu barība mūsu dzīvē ir ienākusi tikai pāris desmitgades atpakaļ.

Suņa barībai ir jāsastāv no dažādiem «dzīviem» produktiem. Tikai tad organisms saņems visas nepieciešamās barības vielas, pretējā gadījumā suns kompensēs barošanas trūkumus patstāvīgi, piemēram, graužot apmetumu, uzlasot atkritumus. Neatbilstoša barošana izsauc virkni veselības problēmu, kas var izpausties kā koncentrēšanās spēju pazemināšanās, apātija, paaugstināta uzbudinātība u.c.

Dabīga ēdināšana — sabalansēta diēta, kas sastāv no gaļas, subproduktiem, kauliem, zivīm, kā arī dārzeņiem un graudu miltiem. Tā ir māksla no dabiskiem produktiem pareizi sastādīt ēdienkarti, bet tas ir to vērts.

Nebaidieties uzticēties savam veselam saprātam

Jūs zināt par suni daudz vairāk nekā nojaušat, jo labvēlīga vai rupja attieksme pret suņiem neatšķiras no labvēlīgas vai rupjas attieksmes pret cilvēkiem. Jūs varat audzināt savu suni tāpat kā Jūs audzināt savus bērnus, iepazīstinot ar apkārtējo pasauli un paskaidrojot dzīves noteikumus. Mūsdienās reti kurš, audzinot bērnus, ķeras pie siksnas vai saskarsmē aprobežojas tikai ar notācijām. Mēs visi lieliski zinām — jo vairāk mūsu bērns zinās, jo drošāk jutīsies šajā pasaulē un vieglāk tiks galā ar dzīves izvirzītiem uzdevumiem. Šīs sakarības veiksmīgi strādā ne tikai starp cilvēkiem, bet arī lieliski strādā saskarsmē ar suņiem. Tāpēc nebaidieties un uzticieties sev.

Pārmaiņu laiks

Ja viss ir tik vienkārši un pašsaprotami, tad kāpēc mēs saskarsmē ar suni turamies pie vecām metodēm, kuras bieži vien nav pieņemamas pat mums pašiem? Tāpēc, ka mēs esam tā pieraduši! Mūs tā ir audzinājuši un būtība nav tikai kinoloģiskajā audzināšanā. Vairākās paaudzēs cilvēki ir dresējuši suņus «armijas» garā. Mūs mācīja apspiest pašiem savas izjūtas un personiskos viedokļus idejas vārdā, uzskatot mūsu pašizteikšanās vēlmes un personīgās prioritātes par kaitīgām. Jebkura individualitātes izaugsme tika uztverta kā drauds sabiedrībai.

Kinoloģija kļuva par precīzu cilvēku sabiedrības kopiju, turklāt bioloģijai šajā laikā netika nodrošināta pietiekama zinātniskā bāze un ar ticību tika uzņemti jebkuri stāsti par suņa uzvedību un jebkura cietsirdība tika attaisnota kā nepieciešamība. Laiki mainās un bioloģija pakāpeniski ir izaugusi līdz jaunam līmenim. Visās pasaules valstīs pakāpeniski pieaug interese par kinoloģiju, kas nepieļauj vardarbību. Cilvēkus virza ne tikai humānas idejas, bet arī apziņa par to cik bīstami un nepraktiski ir akli manipulēt ar suņa uzvedību, ja tajā pašā laikā izprasts suns var kļūt par iedvesmas, enerģijas un prieka avotu, kā arī emocionāli bagātināt saimnieka dzīvi.

Autors: Olga Kažarska (Ольга Кажарская)

Tulkoja: Agita Eizenberga

IVDF (lv) > Raksti > Kas ir suns?